Sapņu mirklis

Kastītē kārtotas astoņas valdzinošas trifeles.

Katrā kārdinošā CAPS! trifele top no Latvijā lolotām, dzīvinošām, tīrām izejvielām – pīlādžiem, āboliem, ķirbjiem, ķiršiem un vēl, un vēl. Latvijā augušo un briedušo skaisti savienojot ar izmeklētiem pasaules dārgumiem – īstu šokolādi, riekstiem, rodas pavisam īpašas trifeles.

Pieejami astoņi dažādi trifeļu veidi:

Vēlā, vakara trifele
Mēs bijām divas vien. Es un mana mīļā, mīļā vecmāmiņa. Man ļāva neiet gulēt ilgi, ilgi. Ieritināties azotē un klausīties, čukstēt savus noslēpumus. Mēs pļāpājām par pirmo mīlestību, par to, kā es augšu liela, par sapņiem, maniem un viņas. Tā vakara ābolu un kanēļa smarža, tas siltums un dziļums. Tas notverts šajā ābolu - vēlā, vakara trifelē.

Pirmā pieskāriena trifele
Zem milzīgiem pīlādža zariem, zem laternām. Parkā uz soliņa, kad garām krēslā steidzas ļaudis, taču neredz nevienu seju.Tu pieskāries ar pirksta spilventiņu maniem lūpu kaktiņiem. Es biju tik pilnīgi, galīgi… Iemīlējusies. Tās krēslas saldums un rūgtums. Mana pirmā mīlestība. Notverta šajā pīlādžu - pirmā pieskāriena trifelē. 

Brīvdienu trifele
Silta, nobriedusi vasaras pēcpusdiena. Būs lietus, var just – pēc skaļā klusuma debesīs, pēc tā, kā pieklusuši putni, spāres un taureņi. It kā parasta diena. Es un mani mīļie – tepat uz terases, kopā. Tāds spilgts miera mirklis, kad viss jau bijis un viss vēl būs. Mana vasara. Notverta augļu - brīvdienu trifelē. 

Plīvura trifele
Man ir balta kleita. Un kājās milzu baltas kurpes. Tev ir kas melns un kabatā mazs puķu pušķītis. Uzcelta koka kapela, un mums ir daudz viesu. Tomass ir mācītājs, Anna tur plīvuru. Uz koka kastēm, ui, soliem, sasēdināti zvēri un lelles. Mielastā ir dzērvenes un čiepta baltā šokolāde. Mums ir septiņi gadi, un tās ir mūsu kāzas. Spēles un mīlestības sajūta, tā notverta šeit – Plīvura trifelē. 

Ciemiņu trifele
Mēs braucam, mēs braucam! Aiz mašīnas loga zib ceļi un līkumi. Uz ceļazīmēm rakstīti nosaukumi citā, svešā, valodā. Pētu cilvēku sejas un iedomājos – tie ir citplanētieši, atnācēji. Mamma pasniedz viņiem ķirbjus un cidonijas. Lai brīnās. Man uzdāvina šokolādi, ārzemju šokolādi. Pirmās svešzemes, pirmais ceļojums – tas notverts šeit, Ciemiņu trifelē. 

Mocarta trifele
Sēžu solā. Sākumā tas liekas tik ciets, miegs mācas virsū un rūtainie vilnas svārciņi kož. Tētis mani atvedis uz koncertu, uz Mocartu. Es jūtu viņa smaržas – pēc kokiem, priedēm, garšvielām. Un lēni ieskanas notis, no vijolēm, klavierēm un kontrabasiem lien ārā skaņas. Tētis man slepus pasniedz riekstiņu šokolādē. Es pieveru acis. Mīļais tēti, tā es tevi jūtu. Tas mirklis notverts šajā riekstu - Mocarta trifelē. 

 Nakts trifele
Tā nebija ne pirmā, ne desmitā nakts. Tā bija tā reize, kad sildījāmies pie kamīna un sniegs bija ieputinājis mūsu māju līdz palodzēm. Tu stāstīji man pasakas, tūkstoš un vienu. Un es tevi tā mīlēju, ar visu tavu rūtaino džemperi, papūrušajiem matiem un aitādas čībām. Mans mīļais vīrs, mēs garšojam pēc halvas. Pēc noslēpumiem, intimitātes un pasakām. Tas viss notverts šeit, Nakts trifelē. 

Sapņu trifele
Tu nemaz nenojauti, cik bieži tevi vēroju miegā. Kā piekļāvu galvu, lai dzirdētu, vai tu elpo. Tavi mati bija skaistākie, tavs degungaliņš vismīļākais.Tu rājies un dziedāji dziesmas, papūti man celīti un tik ļoti piekļāvi sev klāt, tik dziļi mīlot. Tu esi mana mamma. Un šajā šokolādes trifelē notverti mirkļi, kad vēroju tevi tavā miedziņā un sapņos. Šī ir mana un tava Sapņu trifele. 

Šajā kastītē iespējams izvēlēties jebkurus astoņus no šiem visgardākajiem gardumiem.

Pieejams uz nākamo dienu.