Ziemassvētkos
Sidraba mēnestiņš Veļas pa gaisu,Sētā nāk rūķīt`s Ar dāvanu maisu. Atnāca, nolikaPriekšnamā klusiUn aizgāja tālākUz kaimiņu pusi.Ne manīja sētnieks,Ne ierējās suns, Bet kur tas bij bijis, -Gaiši iedegās guns. Vilis Plūdonis
Balts ceļš caur tumsu lokās, Un tālē zvaigznes māj - Kāds siltas, mīļas rokas Pār zemi svētot klāj.
Katrā brīnumsvecītē Mazs brīnumiņš,Ne čiku, ne grabu Sēž iekšā viņš. Kad pāri eglītes pleciem Sidraba vītnes vijas un jūk, Tad ziņkārais brīnums Laukā sprūk! (Vitauts Ļūdēns)
Ar zvaigznītēm rotāta debestelts... Pa logiem mirdz svecītes skaistas; Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts Plūst, vizuļo, zalgo un laistās.
Ziemassvētkos tādu sparu, Kas uz priekšu velk ar varu. Un ja dzīvē ir kas smags, Lai tas būtu naudas maks!
Es ticu, ka ir debesis,Kur laimes bērni mīt, Kur saulīte daudz spožāki Un mīlīgāki spīd. Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nākUn daiļu sapņu pasauliAp sevi radīt sāk. Es ticu, ka ir laimība,Kas svētās liesmās mirdz;Un, ja tā visa nebūtu,Vai justu mums tad sirds?
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi, Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku, Un naktī šai uz katra galvas klusiDievs svētot uzliek savu mīļo roku. (V. Mora)
Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā,Šai naktī sirds spēj mieru gūtUn Svētā Bērna tuvumāMums gribas labiem, mīļiem būt.Mums gribas degt un starot tāKā svecei egles zariņā,Ikvienam roku noglāstītUn laipnu vārdu pasacīt…A. Lūsis
Aiz loga ietinies sarmāMieg vientulīgs sils.Pār zemi nāk ziemas svētku vakarsZvaigžņoti zils.
Sidrabiņa lietiņs lija,Ziemassvētku vakarā.Visi sīki žagariņiSudrabiņu vizināja.
Ar ticību brīnumam šajā pasaulē raugies,Kaut zini - varbūt, ka vispār tā nav.Bet vai tad brīnums nav pati šī dzīve un draugi,Kas allaž par tevi nomodā stāv?
Svētsvinīgi klūsē sili sniega ziedos balt zili,Aizsnigušas visas bēdas.Lēni, lēni lido sniegi, lai tie it kā saldi miegiApņem visas ļaužu bēdas, neatstāj nevienas pēdas./E.Zālīte/
Ar pārnu pārslotu kā eņģelis mani skarPa ielā klīstot sniedzinš šovakar.No tālās bērnības pār mani zvaigznes birst,Un ugunīs un ziedos tumsa mirst.Ar spārnu pārslotu balts eņģelis mani skar,Un augšā zvaigžņu kori dzirdēt var./K.Skalbe/
Ziemassvētku skaistums, tas ir pārsteigums,Kas nāk ar mīlas gaišumu, ar ticību un optimismu.
Nepelnītu laimi, lai Ziemassvētki nenes,Jo nelīdzēs te glaimi, tā pazudīs no zemes.
Cerību un sapņu vīnu,Dzirkstošu un brīnumainu,Iedzer Zimassvētkos baltos,Reibsti svētkos mīļos, saltos.
Lai tavi sapņi skaistākie ierodas Ziemassvētku rītā,Pamodina tevi un kļūst par īstenību.
Brīnumdaiļa mēnesnakts, tu ar savu burvīgumu,Tālā, baltā spožumā apņem visu debessjumu.Brīnumdzidrā mēnessnakts, patiesība, sapņojums,Kuri dzīvē pušu lauzti, tavu staru smalkumā, tiek no jauna kopā austi.Brīnumviedā mēnessnakts, tavā dziļā klusumā, nogrimst visas zemes bēdas,Tavā lielā spožumā, izgaist visas dzīves pēdas.Brīnumlielā mēnessnakts./Aspazija/
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,Sētā nāk rūķīts ar dāvan maisu.Atnāca, nolika priekšnamā klusi,Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,Bet, kur tas bij bijis, gaišs iedegās guns./V.Plūdonis/
Kā nerimtīgu straumju kritums,Caur naktīm un caur dienām dimd.Pilns gaidu garais gadu ritums,Un sapņus nes uz debesīm. Nu atkal gads ir ceļa jūtīs,Un zemes ilgas sauļup slīdAk, aizdedz gaismu mūsu krūtīs,Kas dzīve vienmuļībā spīd!/J. Ziemeļnieks/
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts.Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaistaReiz bērnu dienās Ziemassvēku nakts. No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,Pa sniega lauku klusi nāca tā.Un pāri tai ar zvaigžņu miljoniemKā iedošs koks bij debess mirdzošā./J.Ziemeļnieks/
Autiem klāta baltu baltiem,Zeme maigu miegu snauž.Ziemas saule stariem saltiemTumšās sila priedes glauž. Ledus pārslas kokos glīšiZib un spīd, un spulgo tā.Kā spīd raibie visulīšiMātesmātes vainagā. Galvu slēpis, tup uz zaraSpārnots gaisa ubadziņš,Vai varbūt par pavasaraDzīru dziesmām sapņo viņš? Noriet saule sarkansārti,Zelta liesmas logos spīd,Ve
...Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,Augsti torņos zvani saldi dzied:Visas sejas laimīgas un skaistas,Ielu uguns panorāma zied. Aizvējā pie dzelžu sētas pltas,Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams,Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās,Kailos pirkstus dvašā sildīdams. Luk, tur augšā, otrā stāva logā,Dziesma skan, un sveču gaismā maigsNoliecies pār bērniem b
...Kas tur skaņ, kas tur reib,Viņas kolna lejeņā?Atīt svātki dancōdami,Snīgu gaisā spardēdami.
Ai, bagāti Ziemassvētki,Pastaliņu pūdētāji,Trīs dieniņas, trīs naksniņasMa kājiņas nenoautas.
Kas man koču i nedevaZiemassvētku vakarā.Lai tam zirgs mežā skrēja,Ar visiem lemešiem.
Ziemassvētku vakarāĒdam dzīvu labībiņu.Māte veca, meita jaunaNevarēja malti iet
Nāc Dieviņi šovakarUz manim ciemoties.Sveces dega, ne skaliņiNava dūmu istabā.
Dzdziniet gaišu guni,Laidiet Dievu istabā.Dieviņš brauca pār kalniņuSudrabotu mētelīti.
Mazliet sniega, mazliet prieka, mazliet spēka, mazliet grēka. Bet visvairāk mīlestības!
Pār sasalušo zemiBalts dvēseļu putenis iet.Ziemsvētku zvaigzneKā zelta roze debesīs zied.../A. Krūklis/
Gribas, lai baltā pasaulēBalti sniegi snieg.Un uz baltiem lielceļiemBalti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkosBaltas domas dzimst,Un lai baltās darbdienāsBalti svētki ir.(I. Ziedonis)
Ziemassvētki naudu skaitaLedus kalna galiņā;Tekat, bērni, kalniņā,Vedat viņus lejiņā.
Gausi nāca, nu atnācaTie bagāti Ziemassvētki:Trīs dieniņas, trīs naksniņasNāk pār kalnu kūpēdami.
Ai, bagāti Ziemassvētki,Lejiņā nogājuši!Tekam, veci, tekam, jauni,Velkam svētkus kalniņā.
Kur lai šovakar es liekusavu Ziemassvētku prieku?Vai lai dod to kaķīšam - prieks lai sēž uz ūsām tam?Vai lai dod to sunīšam - prieks lai sēž uz astes tam?Vai lai eglītei dod viņu - manu prieka spožumiņu?Lai tas mirdz uz zaļa zaraun lai visiem prieku dara?/V.Ļūdēns/
Putniņš pārlidoja,Vakars nolaidās.Visos ciema logosSveces iedegās.Tie bij Ziemassvētki,Kas tur ieradāsUn ar savu gaismuNamos apmetās./B.Martuževa/
Aiz līka bērza, aiz taisnas priedesZaķīšu ģimene eglīti dedzina.Sniega svcecītes, ledus liesmiņas,Tās pie zvaigznītēm aizdedzinātas.Svecītes deg - vai vējš vai sals,Ne ūsas apsvilt var, ne degungals./V.Ļūdēns/
- Māmiņ, baltā ziema klāt,Iešu Duksi vizināt! -Duksis pretī spirinās,Nesēd Andra kamanās,Bet, kad tās no kalna skrej,Līdzi lec un jautri smej.Ezeriņš, raug, aizsalisLejā viz kā spogulis.Tur jau puikas slidinās.Sniedziņš lēni lidinās,Un pār visu maigs un liegsViegli dvašo ziemas prieks./K.Skalbe/
