Par dzīvi
Ja tev kādreiz uznāk bēdas,Raksti tās uz kājas pēdas.Kā to kāju zemē liksi,Tā no bēdas vaļā tiksi.
Tu vari paļauties uz likteni un domāt,Ka tava mūža melodija jau sacerēta.Bet neaizmirsti, ka katru saņdarbu,Var nospēlet tūkstoš veidos.
Putns paceļas spārnos, tīģeris dodas medībās,Cilvēks domā - kāpēc?Putns nolaižas zemē, tīģeris atgriežas no medībām,Cilvēks izliekas sapratis kāpēc...
Nevairies no baudām, kas dzemdē ciešanas,Otram ieteic nevis patīkamāko, bet labāko.Draugus neiegūsti ātri,Bet tos, kurus esi ieguvis, pārsteidzīgi nepamet.
Nekas nav atgriežams,Lai cik tas skaists ir bijis.Jo mirklis aiziedams,Ir sevi piepildījis.
Ir atmiņas, kas laika nemitīgajā ritumā nobāl un izgaist,Ir tādas, kas ar katru dienu kļūst gaišākas, un iezīmējas asāk.Un apstaro visu tavu dzīvi ar savu gaismu un skaistumu.Tās man čukst un dzied kādu netveramu, bet bezgala pazīstamu melodiju.Melodija ir klusa un smeldzoša - kā dzērves dziesmas rudenī...
Lai ceļš, ko sāksi Tu,Pret kalnu nebeidz vīties.Lai pietiek gudrības un spēkaDzīvē nekļūdīties.
Nekad neaizmirsti, ka tu nevari samaitāt citu mūžu, kā vien to, ko tu dzīvo.Un nevari dzīvot citu mūžu, kā vien to, ko esi samaitājis..
Es aiziešu un pazudīšu,Kā vilnis klusā jūrmalā.No viļņa paliks baltas putas,No manis tev šī atmiņa.
Atmiņas - kā kvēlojošas ogles,Pie kurām sildāmies, kad liesmas jau izdzisušas.
Nekas neatsaldē cilvēku no cilvēka ātrāk un pilnīgāk,Kā spītīgi atraidīta labvēlība.
... un atbild laiks,Par maz vēl gribat jaunā.Par daudz jums drupās veco sētu žēl.Kam stāvat pusceļā, un nikstat kaunā?Jums garā augt un vienotībā vēl.
Garām palaista izdevība var vēl rasties,Bet pārsteidzību labot nebūs iespējams.
Sirdsmieru saglabā un skaidru prātu,Ja kādreiz nedienas tev zogas klāt.Bet nelidinies tālē nesniedzamā,Vai svētlaimē, vai nebeidzamā bēdā.Lai godaprāts iet visur tavās pēdās,No nīgras dīkdienības sargā tevi.Mūžs viens tev dots,Un tālāk dzīvot steidzies.
Kaut sadauzītu domu stiklusJau visām rētām pāri sedz.Caur aizvadīto gadu migluEs tmēr tvi redzu...
Klausies, kā pasaulē klusi,Cilvēks pēc cilvēka sauc.Dabūt no cilvēka pusi,Laikam taču tas ir daudz.
Tikai gadi, gadi steidzas projām,Neprasot, vai spēsim līdzi iet.Laiks - vienalga, cilvēks raud vai smejas,Kalendārā raiti lapas šķir.
Aproc sevī vakadienu,Ja tai kaut ka sliks bij klāt.Lai tā sodienu un rītu,Nevarētu samaitāt.
Mirkļi trauc, varbūt pat nemanīsi,Ka jau zaros rudens vēji pūš.Mirkļi liekas netverami īsi,Bet no mirkļiem taču izaug mūžs.
Joņo mirkļi, joņo stundas,Gadi baidās atpalikt.Bet aiz laika joņošanas,Paliek pēdas, zaļo lauks.
Laikam tāpēc, lai neapniktu,Un, lai brīnums nekļūtu parasts,Izskan tik ātri dzeguzes sauciens,Magones nozied tik ātri un ievas.Paliek cilvēkos skaistuma alkas,Vasaras - gada un mūža garumā.
Bieži cilvēks kļūst skumjš un vintuļš,Kā Dievs savās nevienam nevajadzigajās debesīs.Un dažreiz viņu pārņem velnišķa jautrība,Un dzīve kļūst elle citiem un pašam sev.Kādēļ tik reti cilvēks ir cilvēks?
Nesaki, ka nabags esi,Ja zelta, sudraba tev nav.Krūtī turi tīru sirdi,Jo tā par visu dārgāka.
Nesūdzies, ka ceļā ļoti grūti,Nejautā, vai citi iet to spēj.Tavs ir tavs, ja to par savu jūti.Ej caur svelmi, ej caur lietu, ej...
Ja dzīvē tev neklājas viegli,Un skaistākās cerības vīst.Tad nespēkā nenoliec gavu,Bet smaidi, kaut asaras līst.
Cie kusu, un neteic nevienam,Kas mājo sirds dziļumos tev.Nav labi, ja citi to zina,Tie smejas un kājām tie min.
Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz,Kā šampaniets jaungada glāzē.Lai piepildās sapņi, ko ilgojas sirds,Un laimes lai bezgala daudz.
Nevar uzdāvināt otram to, kā tev pašam nav,Tas, kurš pats allaž jūtas nelaimīgs,Nespēj darīt otru cilvēku laimīgu.
Tikai par to cilvēku, kurš ir laimīgs un apmierināts ar dzīvi,Var teikt, ka viņš dzīvē ir guvis panākumus.
Sirdsmiers ir vislielākā manta, ko cilvēks var gūt,Un arī cilvēka īstais dabiskais stāvoklis.
Lielākais panākumu noslēpums ir tas,Ka nekāda noslēpuma nav.Ir tikai gadsimtu gaitāPārbaudīti rīcības paraugi.
Centies, lai tava dzīve kļūtu izcila.Nebaidies sapņot par to, ko tu vēlētos darīt vai iegūt.
Skaidri izlem, ko vēlies sasniegt ikvienā dzīves jomā.Ir gaužām grūti trāpīt mērķī, kas nav skaidri saredzams.
Praktiski viss, ko tu jebkad gribētu sasniegt vai iegūt,Ir sasniedzams un iegūstams ar mācībām un centīgu darbu.
Jebkura sistēma, jebkurš rīcības plāns vai tā uzmetums ir labāks, nekā nekas.Domā uz papīra!
Uzņemies atbildību par savu dzīvi!Tu nebū nejutīsies labāk, ja savās neveiksmēs vienmēr vainosi kādu citu.
Visu, ko cilvēks dara, viņš dara tādēļ,Lai izpelnītos mīlestību vai kompensētu tās trūkumu.
Ja dzīve ir grūta, pret visu ir naids,Tad labākais līdzeklis visam ir smaids!
Uzklausi tos, kuri jau ir ko pieredzējuši!Neviens nedzīvo tik ilgi, lai spētu noskaidrot visu pats.
Ieklausies savā iekšējā balsī!Tā pateiks priekšā, kas tev ir vissvarīgākais.
Dzīve ir kā slēdzene, ko atslēdz ar ciparu kombināciju;Tavs uzdevums ir atrast īstos ciparus,Kas saliekami īstajā kārtībā - un tu iegūsi visu, ko vēlies.
Iedomājies, ka tava dzīve it visādā ziņā ir perfekta, pilnīga.Kādu tu to iztēlojies..?
Laime - reta parādība, bet vēl retāki ir cilvēki, kas to prot uztvert, uzņemt un paturēt pie sevis.
Nav robežu tam, ko tu šai dzīvē vari sasniegt,Vienīgās robežas eksistē tavā apziņā.
Tevī ir lielas, vēl neizsmeltas rezerves;Tavs uzdevums ir tās atklāt un atbrīvot.
Dienas naktij strauji seko,Gadi ies un atkal nāks.Tādēļ vienu dzīvi protietDegt un skaisti nodzīvot.
Nav dzīve rožaina, ne salda,Tā arī rūgtus brīžus dod.Tad skarbi vārdi jāsavalda,Un vaina sevī jāatrod.
Laime nav zvaniņš, kas zvana,Laime nav dimants, kas mirdz.Laime ir nezūdošs sapnis,Patiesa cilvēka sirds.
Sapņi dzimst arvien no jauna,Izaug pasakām un teikām līdz.Sapņi domas pasargāno ļauna,Cauri nelaimēm un bēdā stīdz.
