Mātes dienā
Laba mana māmuliņa,Labi mani mācījusi:Ne sunīša kājām spert,Ne guntiņas pagalītes.
Es uzaugu pie māmiņasKā puķīte uz lodziņa.Kā puķīte uz lodziņa,Kā rozīte dārziņā.
Šorīt agrāk piecēos no dusas -Šodientev ir lieli svētki māt!Nezinu tik pacietībā klusā,Kādiem vārdiem tevi cildināt. Vai bez tevis - tavu roku glāsta,Kurā jaušams maigums bezgalīgs,Būtu manā bērnu dienu stāstāKaut kas tāds, ko atcerēties tīk? Un vēl šobrīd, kad jau krūtīs tavāsAizgājušo gadu smagums mīt,Raugies tu, lai gaiši degtu pavards,Vienmēr
...Pie tavas sirds es atkal mieru jūtuKā seno dienu gaišās stundās, māt!Un domāu, kaut mūžīgi tā būtu,Kaut nespētu nekas vairs sāpināt. Un tavās acīs, asrās‘ iekaisušās,Man ierakstīts, cik nelaužams ir gars.Un tavās rokās, darbos nogurušās,Man palo mūžīgs mīlas pavasars./J.Ziemeļnieks/
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt,Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,Par asaru, kas tev uz vaiga spīd,Ko varbūt steigā bieži nepamanu.Par guni pavardā, ko siltu kūri,Par to, ka mūs ap sevi kopā turi.Ka bēdu proti klusi salocītUn gišu smaidu denai apkārt vīt.
Ko gan lai šodie vēlam tev,Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?Paldies par visu, ko mums devi,Par to, ka vienmēr biji klāt.Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,Paldies par visu, visu, māt!
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,Caur tevi viss dvēseles guvums.Tu esi atvars un drošais tilts,Un dienu un rītausmu tuvums./I.Lasmanis/
Tu mīļuma lāsi un skastuma lāsiDod padzerties mums, kad slāpst.Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāstiUn ieliec vasarā zudušo sapni.Kad liekas - pazaudēts viss. Tu tumšākā naktī siltuma avots,Kad pavards ir nodzisis.Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,No dzīves sākuma esi mums klāt./K.Apšukrūma/
Un bieži aizmirsdama sevi,Tu visu spēji atdot mums,Kas tādu spēku tev, māt, ir devis,Mums paliks mūžīgs jautājums!
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaruEs gribētu šorīt pie loga tev plaukt.Kļūt vēletos ļoti par saullēkta staru,Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt.Varbūt pat vēl labāk, ja šorīt es būtuPar dziedoni cīruli pārvērtis jau,Tad skaistākās dziesmas tu, māmiņ, sev gūtu,Kas teiktu bez vārdiem - cik laba tu man.
Tu mīļā, mīļā māmiņa,Es mīlu tevi, kā nevienu.Tu esi manim dārgākaPar saulīti un baltu dienu. Tu vienmēr esi labiņaUn žēlo mani katru brīdi:Riet saule, aiziet dieniņa,Bet tu aizvienam silti spīdi. Pie tevis nāku nākdama,Vai manim bēdas ir vai prieki.Tev pieder katra domiņa,Vai svarīgs kas, vai kādi nieki. Tu mīļā, mīļā māmiņa,Par visu vairāk mīlu tevi.Man balta dzīves taciņa,Tu savu
...Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr sķitis,Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt.Vienalga, laimīgs es vai izmisumā kritis,Kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.
Māmiņ, mīļo māmiķīt,Nāc un paskaties tu ar,Dārzā pirmo vijolītiUzplaukušu redzēt var. Pašā vidū tai no zeltaTāda maza, maza sirds.Un no rīta rasas smelta,Vidū skaista zīle mirdz. Kam to vijolīti plūksim,Kam to spraudīsim pie krūts?Jeb vai biti ciemā lugsim,Lai tā saldu medu sūc?/R.Blaumanis/
Tikai vienu vītolzaru,Kas tik sudrabaini mirdz,Māmiņ, es tev pasniegt varuDāvanai no manas sirds. Rīta stundā zili baltā,Kad vēl tikko gaisma aust,Tad es upes gravā baltāBridu pūpolus tev lauzt. Vēji trieca sniegu aukstu,Sals kā nazis grieza ass,Zaribij tik ļoti augstu,Bet es pats - tāds ļoti mazs. Gan uz pirkstu galiem stiepos,Rājos, mēģināju lūgt,Raudāj un ilgi tieposPilnu klēpi p
...Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas,Ar sirsnīgu satienu, saulainu smaidu -Par skastāko savējo katrs mēs saucam,Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida. Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus,Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,Bet māmiņas labās it visu prot piedot,Vien sirmāks kāds pavediens deniņos aužas.. To maigumu jūtot, ko bērnībā guvām,Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -Vien nebēd
...Bērziņ, tavu kuplumiņu,Līdz pašai zemītei!Māmiņ, tavu labumiņu,Līdz mūžiņa galiņam!
No saknītes lazda zieda,Sarkaniem ziediņiem.No sirsniņas es mīlēju -Savu tēvu, māmuliņu.
Māt, man iedevi savu krēslu,Es uz tā krēsla sēdu.Māt, man iedevi savu maizīti -Es to jūtu, garšoju, ēdu.Māt, man iedevi savas durvis,Tagad tās mierīgi veru.Māt, man atdevi savu avotu -Visu mūžu to dzeru.Māt, man iedevi dzijas kamoluLai es svētīgi varuTīt un šķetināt, tīt un attīt.Lai ko vērtīgu daru.Māt, man iedevi savu tīrumu,Sēklai būs palikt tai vietā,Kur vislabāk asniņi ceļasSaul
...Es zinu, māt, tev darbā paiet visa diena,Kaut nomodā tu vienmēr esi sen pirms gaismas,Bet rītos, vakaros tu bieži sēdi viena,Un sirds tev pilna rūgtuma un baismas. Kā gan man klājas tālumā, tu domā, domā,Tu gribētu pie manis būt, lai palīdzētu,Tu visas zemes bagātības liktu somā,Puspasaules man nestu, ja vien spētu. Ak, māt, nekā, nekā man cita nevajag,Kā tikai to, ka tu kaut kur vēl dzī
...Divi koki iet gar ceļa malu,Un tur, kur viņi krustosies viens otrā, - būs vakars.Divi putni vēzējas caur gaisu,Un tad, kad viņi salidos viens otrā, - būs mājas.Divas zvaigznes pie debesīm kvēlo,Un tā, kas pirmā nodzisīs otrajā, - būs māte./L.Briedis/
Cik skaisti mākoņi pār jūru,Es ilgi skatos. Man ir kauns.Jo mana māte šajā brīdī,Uz kūti ejot, kājas aun. Cik skaisti mākoļi pār jūru,Es smagu sirdi noskatos.Kas man tie mākoņi pār jūru,Ja mana māte neredz tos. Es zinu - savu dzīvi māteNemūžam nenosauks par sūru.Tik tādēļ vien, ka skatos es,Cik skaist mākoņi pār jūru./M.Zālīte/
Tu savu pavardu tik labi nosargāji,Ka vēl aizvien tas sprēgājošs un silts,Un stipri stāv tas mīlestības tilts,Pr ko tu cēla bēdām pāri ej. Nav tava roka piekususi dot,Un tava sirds nav piekususi starot.Tais rūpēs gaišajās, kas dienas darbu darotAp katru lietu vijas nemanot. Mums tavās istabās pat austā ziemā,Rīts liekas priecīgāks un zilāks novakars,Un saņem draudzīgi mūs m
...Pie tavas sirds es atkal mieru jūtuKā seno dienu gaisās stundās, māt!Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,Kaut nespētu nekas vairs sāpināt. Kā maldu nakts mans mūža gājums bijis,Nu gribu būt kā bērns pie tevis mazs.Nu dzīves laimi zinu izbaudījis -Par tavu mīlu svētāks nav nekas. Un tavās acīs, as‘rās iekaisušās,Man ierakstīts, cik nelaužams ir gars.Un tavās rokās, darbos noguru&s
...Māte nekad nedrīkst aiziet, pirms apgāžas dakts.Mūžam svecei stāv katrā pusē, Māte un Nakts./I.Ziedonis/
Laba sirds ir visa sākums,Laba sirds ir visa beigums,Vairāk cilvēks nespēj sasniegt./J.Rainis/
Ak, māmiņa, mīļā māmuliņa,Tu sirmā bērnības pasaciņa.Viss un tu pati tik sapnis ir!Virs viļņiem, kuri melni veļas,Tik šūpojas maigi vēl atmiņās.Kā balta ūdens lillijaTava mīļā, sirmā galviņa./Aspazija/
Ak, māmiņ! Tā jūtas, kurās es līgoju,-Tā uguns, kurā es spīgoju,Tā ņemta no taviem skatiem,Es savu kokli stīgojuAr taviem sidraba matiem!/Aspazija/
Dziedi, tu, vecmāmiņa,tu dziesmiņu daudz zināji,Tu mūžiņu drupināji,lielu lauku galiņos -Kur tev bira asariņas,tur tev dziesmas uzziedēja,Kur tecēja sūri sviedri,Tur pasakas atzāļoja,Kur pakriti nespēkā,Teika cēlās cerētāja./J.Rainis/
Nav ikdienības vairs, bet savāds svētums,Tev apņem katru mātes rūpju soli.Un neredzams kāds staru vainags vijasAp pieri tev, kad bērniņu tu šūpo.Ak, tā jau tikai parasta vien aina,Bet cik tur dziļas, dziļas brīnišķības!Man ceļos gribas krist un raudot pielūgt,Un atļauties tai lielai, svētai varai,Kas savā būtībā ir dievišķīga.Šķiet pasauli ir apņēmušas divasTik m
...Ilgi, ilgi nevarējuUzminēt, kas manā sirdīLicis saldi skumjo prieku,-Ilgoties pēc zilām tālēm.Tagad zinu, klēpī slēpies,Zīzdams maigu, baltu krūti,Saņēmu uz mūžu mūžiemTo no mātes zilām acīm.Mīlas pilnām zilām acīm./J.Jaunsudrabiņš/
Teic - kas ir nemirstīgs, vai gars, vai dales rota?-Tik mātes klēpim nemirstība dota.Tā sevī brīnišķīgu spēku rod,No jauna dzīvību kā lāpu tālāk dod.Pie savas uguns citas aizdedzina,Mirdz atkal pasaule, ko nāves tumsa tina./K.Skalbe/
