Kāzās
Lai dzīvei kopā tāles zilas,Lai apsolījums nepieviļ.Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,Un uzticība - avots dziļš.
Solījums, ko kādreiz devāt mīlai,Visu mūžu, lai jums paliek svēts.Draudzība ir pamati lielai mīlai,Mīlestība - uzticības vērta.
Ej, Laimīte, vedējos,Jaunas dzīves sācējiem!Lai netrūka laimes dienu,Visu mūžu dzīvojot!
Mirkli padomājiet, pirms kausus pilnus lejat.Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.Tālāk - kopējas takas, kopēja laiva un irkļi.Tālāk - kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi./A.Vējāns/
Es piedzimu pasaulē,Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu.Es piedzmu pasaulē,Lai tavas rokas sasildituNe tikai dienu, ne tikai mūžuZem debesīm zilgām,Divus mūžus, trīs mūžus... daudz ilgāk./Ā. Elksne/
Saskan divas vīna glāzes,Saskan divi gredzentiņi.Tā, lai saskan jūsu dzīes,Visu mūžu dzīvojot!
Lai ceļš, ko ejat jūs, pret kalnu nebeidz vīties,Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties.Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,Unto, kas īsti liels, lai neizposta sīkums. Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustuUn cilvēks cilvēkā, lai ceļa biedru justu.Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,Lai pietiek gudrības un spēka nekļūīties.
Pavadi mani no ausmas līdz rietam,Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.Paliec pie manis par mūžīg zvaigzni,Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.
Šodien baltu ziedu klēpiDzīvei mīla pretī sniegs.Lai jums katrā dzīves stundāBūtu liels un patiess prieks.
Pa ceļu šodien divi aiziet,Un sākas tūkstošgadīgs stāsts.Par o, ka vienā mirklī raizesSpēj aizdzīt mīļu roku glāsts.Tie soļo blakus tuvu, tuvu,Un mākoņi pār galvām slīd.Ir neaptverams viņu guvums,Ja saule tieši sirdī spīd.Ar gadiem mainās viss uz zemes,Daudz lielāks un daudz stiprāks kļūst.Vērš visu apkārt laika lemesTik mīlestība ir un būs!/A.Auziņš/
...Ņem no laimes vainadziņaPa vienam ziediņam.Lai pietiktu katru dienuVisa mūža gājumam.
Tagad jums jādala smiekli un asaras,Saule, mēness, ziemas un vasaras.Septiņas dienas, riīti un vakari..Jādala viss, ka var dalīt un dot.
No viena acu skataTik viegli kļuva man!No viena mīļa vārdaViss tālums dzidri skan.Nekas vairs nav par grūtu,Es zemi aizmirsis.Pie pleciem spārnus jūtuUn skūpstu debesis./J.Ziemeļnieks/
Mīlas rokā ir divi svari:Zemes un debesu.Tie katru dienu viens otru mera.Gan mīla, gan naidā zvēro,Viens otru saldināt, sāpinot,Viens otru kāpinotPāri pār cilvēka iespēju./Aspazija/
Tad apstājaslaiksUn tā bija mīlestība.Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.Un sekundes varēja grābt kā smiltisUn sviest uz vienu vai otru pusi -Tam nebija nozīmes.Un nebira ziedlapiņas.Un nerūsēja dzelzs,Un mēs vairs nemācējām skaitīt.Un tas ir tas skaistākais -Ka mīlestība neprot skaitīt./I.Ziedonis/
