Jāņu dienā
Plūciet, meitas, mīkstas zāles,Taisiet vietu Jānīšam.Jānīšam galva sāp.No aliņa dzērumiņa.
Jānīšam zelta josta,Sudrabiņa zobentiņš.Mirdz jostiņa, spīd zobensPa vārtiem ieejot.
Eita, meitas, lūkoties,Ko ved Jānis vezumā.Puišiem veda līgaviņas,Meitām staltus arājiņus
Ai, Jānīti, Dieva dēls,Ko tu ved vezumā?-Meitām vedu zīļu rotas,Puišiem - cauna cepurītes.
Grezni, grezni Jānīts jājaAppušķotu kumeliņu.Grezni dzied mūs‘ māsiņa,Rožu dārzu laistīdama.
Klausiet jauni, klausiet veciDievs ienāca namiņā.Dievs ienāca namiņā,Pašā Jāņu vakarā.
Jānīts brauca katru gadu,Atved ziedu vezumiņu.Še saujiņa, te saujiņaLai zied visa pasaulīte.
Jānīts pina vainadziņu,Vītolā sēdēdams;Pin, Jānīti, dod man vienu,Man jāiet tautiņās.
Pa gadskārtu Jānīts nācaSavus bērnus apraudzīt,Vai tie ēda, vai tie dzēra,Vai darbiņu padarīja.
Ik gadiņu Jānīts nācaSavus bērnus apraudzīt.Nu ienāca mūs mājāPašā Jāņu vakarā.
Paldies saku māmiņai,Ka Jānīti vārdā lika.Kad atnāca Jāņu diena,Visi Jāni daudzināja.
Visa laba Jāņu zāle,Ko plūc Jāņu vakarā.Vībotnīte, papardīte,Sarkanais āboliņš.
Kad atnāca Jāņu diena,Es varēju priecāties.Ziedēj‘ pļava, ziedēj‘ nora,Ziedēj‘ visas mežmalītes.
Visu gadu dziesas krājuSudrabiņa vācelē.Pašā Jāņu vakarāIzbārstīju pagalmā.
Visu gadu dizesmas krāju,Jāņu dienu gaidīdama.Nu atnāca Jāņu diena,Nu dziesmiņas jāizdzied.
Tev, liepiņa, platas lapas,Apsedz manu vainadziņu.Jāņu nakti lietus lijaSudrabiņa lāsītēm.
Jāņa diena, svēta diena,Aiz visām dieniņām.Jāņu dienu Dieva dēlsSaules meitu sveicināja.
